Gallery Late – Prijagītas Dijas personālizstāde "viss, kas tev jāredz, jau ir tev priekšā", RFB 2026

Izstādē "viss, kas tev jāredz, jau ir tev priekšā" Prijagīta Dija izjautā fotogrāfiju kā mediju – atmiņu glabātāju. Viņas skatījums ir sakņots ģimenes vēsturē Dienvidaustrumāzijā, Malakas pussalā, kas savulaik tika uzskatīta par ienesīgāko Britu impērijas koloniju. Industriālās revolūcijas laikā 19. gadsimta septiņdesmitajos gados strauji attīstījās gumijas ražošana, un senie kaučuka ieguves resursi Dienvidamerikā nespēja apmierināt augošo ražošanas tempu, tāpēc Lielbritānijas valdība nolēma mākslīgi radīt sev resursus Tālo Austrumu kolonijās. Brazīlijā ievāktās hevejas (koka ar pienveida sulu lateksu) sēklas un stādi otrā pasaules malā uzauga grandiozās gumijkoku plantācijās, kur mūžu aizvadīja pamatiedzīvotāji vairākās paaudzēs, kļūstot par lētu darbaspēku britu gumijas rūpniecībā.

Strādājot ar arhīviem un lauka pētījumos, Prijagīta Dija pa dažādiem ceļiem pietuvojas pagātnei. Viņa mēģina ieraudzīt un saklausīt tās neredzamās un nedzirdamās saiknes, atklāt tos elektromagnētiskos tīklus, kas nemitīgi virmo mums apkārt, pa kuriem plūst atmiņas un kuros visi ir savienoti. Vienlaikus māksliniece pievienojas vēsturiskajai diskusijai par foto medija mistiski rēgaino dabu, kas realitāti pārvērš nospiedumā, uz fotoplāksnes, papīra vai digitālos failos glabā tipāžu, vietu un notikumu vizuālās liecības.

Videoinstalācijā "Rēgu sistēma" (2024), iztēlota plantācijas šodienas aina, kas veidota, izmantojot Unreal Engine jeb reāllaika 3D programmu. Mežā kā malduguntiņas dreifē Inaivu – spokainas lodītes, kuru nosaukums apvieno tamilu vārdu "ninaivu" un malajiešu vārdu "ingatan", kas abi nozīmē "atmiņa". Inaivu ir kā atmiņas nesēji ar pārāk bieži apklusinātas vai aizmirstas pagātnes nastu, kas ietver apspiešanu un vajāšanu. Koloniālās pagātnes un mūsdienu realitātes attiecību spriedze turpinās arī vīzijā "Tīkls: Prelūdija rēgu sistēmai" (2024), kurā attēlotas gareni staipīgas rokas kustībā. Atdarinot gumijas elastību, tās sapludina robežas starp ķermeni un vidi. Tās spokaini žestikulē, izsekojot, kā pagātne saglabājas laika un telpas materiālajās dimensijās un kā senatnē notikušais iespaido tagadni.

Dalībnieki: Prijagīta Dija (Priyageetha Dia, NL)
Teksta autore: Aiga Dzalbe (LV)
Kuratore: Inga Brūvere (LV)

Attēls: Prijagīta Dija (Priyageetha Dia), “Siets: Spektru sistēmas perlūdija”, Courtesy of the Diriyah Biennale Foundation. Foto: Marko Kapelleti (Marco Cappelletti)

‍

Par Rīgas Fotogrāfijas biennāli‍

Rīgas Fotogrāfijas biennāle ir starptautisks laikmetīgās mākslas notikums, kas fokusējas uz vizuālās kultūras analīzi un māksliniecisku reprezentāciju. Fotogrāfija biennāles nosaukumā tiek izmantota kā apvienojošs jēdziens ļoti dažādām attēla veidošanas mākslinieciskajām praksēm, kas 21. gs. turpina transformēt laikmetīgās mākslas valodu. Biennāles tematika aptver jautājumus no kultūras teorijas līdz aktuāliem sociālpolitiskiem procesiem Baltijas un Eiropas reģionā. Rīgas Fotogrāfijas biennāle tiecas fiksēt un mākslas festivāla formātā piedāvāt kopīgi izprast pasaulē notiekošās pārmaiņas, kuras mums nepieciešams ne tikai redzēt, bet arī iztēloties, tulkojot mūsdienās tik sarežģīto un piesātināto vizuālo valodu jēgpilnās attiecībās − starp ikdienu, kameras objektīvu, vēstures materiālu, laikmetīgo mākslu, tehnoloģijām un nākotni. Kā digitālo tehnoloģiju dēļ ir mainījusies izpratne par fotogrāfiju un attēlu un kā tā sevi piesaka mākslas darba ietvaros? Biennāles veidotājiem šie ir būtiski jautājumi, ko analizēt un reprezentēt, piedāvājot Latvijas skatītājiem aktuālākos starptautiskās mākslas piemērus izstāžu ekspozīcijās, kā arī iepazīstinot ar nozīmīgu mākslas teorētiķu idejām simpoziju, diskusiju un publikāciju veidā izstāžu un performanču formātos. Pirmā Rīgas Fotogrāfijas biennāle norisinājās 2016. gadā. Rīgas Fotogrāfijas biennāle 2026 norisinās no 16. aprīļa līdz 3. jūlijam ar plašu izstāžu un izglītības programmu, iezīmējot RFB desmitgades ceļu. Plašāka informācija:
www.rpbiennial.com.

‍